Termins ģeo-mediji iekļauj plašu tehnoloģisko risinājumu klāstu, kas ļauj dažādos veidos pielietot ģeogrāfisko informāciju izglītības procesos. Populārākie un pazīstamākie ģeo-mediju tipi ir:

Interaktīvās kartes

Šādas kartes funkcionalitāte galvenokārt ir vērsta uz pieejamo datu pārlūkošanu vai nepieciešamās informācijas meklēšanu, piemēram, nosakot maršrutu (kā no mājām nokļūt uz skolu), meklējot noteiktu objektu (kur atrodas tuvākā veselības aprūpes iestāde) vai par to iegūstot detalizētu informāciju (kāda ir šī objekta precīza adrese). Ir iespējams veikt tādus vienkāršus mērījumus kā attālums vai laukums, un bieži vien arī iegūt saiti ar konkrētu kartes skatu, lai pa e-pastu to nosūtītu citai personai. Šī persona var atvērt saiti un datorā redzēt tieši to pašu. Labi zināmi interaktīvo karšu piemēri ir Google Maps un Apple Maps.

Ģeoportāli

Ģeoportāls var tikt definēts kā interneta portāls, ko izmanto, lai atrastu un piekļūtu ģeogrāfiskai informācijai (ģeotelpiskai informācijai). Atšķirībā no interaktīvajām kartēm, ģeoportāli apvieno dažādu avotu (ieskaitot, oficiālos resursus) sniegtos datus, un ļauj mums demonstrēt, rediģēt un analizēt šos datus. Ģeoportālu lietotāji iegūst piekļuvi saistītajiem pakalpojumiem, pievienojot interneta karšu servisus (WMS – Web Map Service). Tas ir termins standarta protokolam, kas kalpo ģeogrāfisko karšu attēlu pārraidei internetā, ko ģenerē karšu serveris, izmantojot datus no ĢIS datubāzes. Katrai no Eiropas Savienības valstīm ir nacionālais ģeoportāls. Skolēni var iedvesmoties no profesionālo telpiskās informācijas avotu, kas tika izveidoti ar „nopietnā” speciālista palīdzību, izmantošanas. Tas padara jauniešus motivētākus sekot instrukcijām un pabeigt skolas uzdevumus.

Projekta „Iedvesmot skolēnus dabaszinātnēm” partnervalstu nacionālie ģeoportāli:

• Čehija
• Kipra
• Igaunija
• Vācija
• Grieķija
• Latvija
• Nīderlande
• Polija
  
  

Virtuālie globusi

Virtuālais globuss ir Zemes 3D attēlojums, kas nodrošina lietotāju ar iespēju tajā pārvietoties, mainot skatīšanās leņķi un atrašanās vietu. Virtuālajiem globusiem ir iespēja attēlot papildu informāciju par Zemes virsmu – ģeogrāfiskie raksturlielumi, mākslīgie elementi (ceļi, ēkas), vai dažādus demogrāfiskos (iedzīvotāji) un dabiskos (zemestrīces) lielumus. Ir tādi virtuālo globusu piemēri kā Earth Browser, NASA World Wind, bet vispopulārākais un atpazīstamākais ir Google Earth.

GPS ierīces un uz novietojumu balstītas lietotnes

GPS (Global Positioning System) jeb globālā pozicionēšanas sistēma ir kosmosā balstīta navigācijas sistēma. To lieto, lai sniegtu informāciju par atrašanās vietu un laiku. GPS uztvērēji un uz ģeogrāfisko novietojumu balstītās lietotnes sniedz ikvienam iespēju atrast savu atrašanās vietu, pareizo ceļu (piemēram, āra nodarbību laikā), kā arī demonstrēt saistību starp reālo telpu un karti. GPS ierīces un dažas uz GPS balstītās lietotnes (piemēram, PDF Maps) arī atļauj lietotājiem ievākt datus (piemēram, mērījumu rezultātus). GPS ierīces un uz novietojumu balstītās lietotnes ir lieliski rīki, kas var atbalstīt ārpusklases aktivitātes (organizējot mācību ekskursijas, pētot dabu un ievācot datus). GPS uztvērēju un mobilo lietotņu izmantošana skolēnus iedvesmo, jo tā apvieno mācīšanos ar prieku

Geotagoti video/attēli/publikācijas u.c.

Varbūt tas ir pārsteidzoši, bet arī geotagotie attēli vai video, ko plaši izmanto sociālajos medijos, ir ģeo-mediju piemēri. Ja dalās ar fotogrāfijām un pievieno informāciju par precīzu atrašanās vietu vai arī tad, ja tiek atzīmēta atrašanās vieta Facebook sociālajā tīklā, un draugiem tiek publicēta ziņa no konkrētas vietas, tas arī ir ģeotelpisko metadatu veids.

Visi rīki, kas šodien ir plaši pieejami ikvienam, tika izstrādāti, balstoties uz daudz modernizētākām tehnoloģijām, kā attālā izpēte ar satelītiem un ĢIS. Sākotnēji šīs tehnoloģijas izmantoja eksperti/speciālisti, bet mūsdienās tās ir pieejamas arī plašam spektram lietotāju, piemēram, skolēniem un skolotājiem.

Atvērtā koda/ komerciālā attālās izpētes programmatūra

Mūsdienās satelītattēli ir plaši pieejami, izmantojot vienkāršus pārlūkošanas rīkus, piemēram, interaktīvās kartes. Vairumā gadījumu tos izmanto kā pamatu tam, lai attēlotu citas parādības (piemēram, zemestrīces). Profesionālāka attālās izpētes programmatūra tiek izmantota ne tikai, lai piekļūtu un aplūkotu, bet arī lai analizētu satelītdatus (atlasītu datus, veikt klasifikāciju un pat radara datu sadalīšanu). Skolotāji var sekmīgi izmantot šos rīkus pat ar jaunākajiem skolēniem. Tos ir viegli lietot un skolēni ir ieinteresēti programmatūru izmēģināšanā, jo tās izmanto profesionāļi (eksperti un pētnieki).

Ir pieejamas divu veidu programmatūras: komerciālā programmatūra un atvērtā koda programmatūra (pieejama bezmaksas). Atvērtā koda attālās izpētes programmatūra (piemēram: MultiSpec, SAGA GIS, GRASS, InterImage, ILWIS) ļauj apstrādāt datus ar zemām izmaksām. Atkarībā no vajadzībām un disciplīnas, var izvēlēties atbilstošu programmatūru. Komerciālā programmatūra (piemēram: ERDAS IMAGINE, ENVI, eCognition Developer, IDRISI Selva) nodrošina daudz attīstītākas rīku paketes.

Atvērtā koda/ komerciālā ĢIS programmatūra

Iepriekš minētās interaktīvās kartes un ģeoportāli piedāvā pamata komplektu strādāšanai ar telpiskajiem datiem (meklēšana, pārlūkošana, apvienošana un dažreiz vienkāršas analīzes). Ja vēlas plašāku iespēju diapazonu strādāšanai ar telpiskajiem datiem, ir jāmeklēt ĢIS programmatūru, kas tiek uz instalēta datorā. ĢIS programmatūra dod iespēju sekmīgāk analizēt datus, radīt pašu izveidotas datu kopas, un sagatavot tematiskās kartes.

Ir pieejamas divu veidu programmatūras: komerciālā programmatūra un atvērtā koda programmatūra (pieejama bez maksas). Gan atvērtā koda programmatūra (QGIS), gan komerciālā programmatūra (ArcGIS) piedāvā plašu klāstu ar rīkiem un ir lietotājam draudzīga. Daži rīki (ArcGIS Online) atļauj pieeju tīmekļa pārlūkprogrammā un datu glabāšanu mākoņservisā, līdz ar to lietotājam nav jāinstalē programmatūra. Vairums no ĢIS programmatūrām ir pieejamas arī mobilajā versijā, tādēļ var tikt lietotas planšetdatoros lauka darbu laikā.

Tā kā attālā izpēte ar satelītiem un ĢIS nav tik labi zināmi kā citi ģeo-mediju veidi, mēs nolēmām galveno uzmanību pievērst šiem diviem ģeo-mediju veidiem un tos detalizēti aprakstīt rokasgrāmatā.