Labās prakses piemēri (AIS)
Turpmāk aprakstītie piemēri parāda, ka attālās izpētes ar satelītiem programmatūru izmantošana izglītībā var veicināt skolēnu interesi risināt un analizēt vides, fizikas un matemātikas uzdevumus.
Zemes virsmas seguma izmaiņu analīze
Mācību priekšmets:
Nodarbības ilgums: 45 minūtes
Vecums: 14 - 18 gadi
Mērķis
Skolēni var izsekot ainavu izmaiņām laika gaitā un apzināties cilvēka ekoloģiskās pēdas nospiedumu.
Rīki
Datori ar lejupielādētiem Landsat attēliem un uzinstalētu MultiSpec programmatūru (skatīties sadaļu „Kā lietot klasē”)
Apraksts
Šī nodarbība ir paredzēta vidusskolas skolēniem un var tikt īstenota dažādām teritorijām. Izmantojot Landsat attēlus, nodarbība virzīs skolēnus zemes virsmas seguma analizēšanas procesā.
Pirmkārt, pedagogs iepazīstina skolēnus ar zemes virsmas seguma izmaiņu ietekmi uz vietējo un globālo klimatu. Vēlāk skolēni nelielās grupās apspriež vides izmaiņu monitoringa un konstatēšanas veidus, bet skolotājs vada diskusiju par Zemes novērošanu, izmantojot satelītattēlus. Pēc tam skolēni izmanto MultiSpec attēlu apstrādes programmatūru un divus Landsat attēlus no diviem atšķirīgiem laika periodiem. Katra skolēnu grupa izmēģina dažādas krāsu joslu kombinācijas un diskutē par to, kura joslu kombinācija ir vislabākā zemes virsmas seguma izmaiņu noteikšanai.
Skolēni izmanto dabisko krāsu joslas kombināciju, kurā izmaiņas ir skaidri attēlotas. Pēc tam seko kvalitatīvā analīze par zemes virsmas seguma izmaiņu apjomu laika posmā starp attēla iegūšanas datumiem. Skolēniem ir jāidentificē teritorijas ar izmaiņām zemes virsmas segumā un jāanalizē izmaiņu telpisko sadalījumu savā pilsētā.
Pēc iepriekš minētās datu analīzes un apstrādes skolēni grupās spēs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:
- Vai jūs redzat izmaiņas zemes virsmas segumā?
- Vai jūs varat noteikt zemes izmantošanas veidu, kas saistīts ar šīm izmaiņām?
- Vai jūs varat iedomāties, kāda iemesla dēļ šajā konkrētajā teritorijā notika izmaiņas zemes virsmas segumā?
- Vai ar veģetāciju klātās platības palielinājās vai samazinājās?
- Vai kādas no šīm izmaiņām ir saistītas ar urbanizāciju?
Zemāk ir norādītas saites ar piemēru, kā izmantot Multispec programmatūru un Landsat attēlus, kas palīdz noteikt zemes virsmas izmaiņas Atēnās periodā no 1994.gada līdz 2010.gadam.
Papildus informāciju un idejas šeit
Klimata izpētes kampaņa: satelītdati izglītībā par klimata pārmaiņām
Mācību priekšmets:
Nodarbības ilgums:45 minūtes
Vecums: 13-18 gadi
Mērķi
-
Pilnveidot skolēnu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) kompetences ar informācijas, piemēram, ar klimata pārmaiņām saistītu satelītdatu, meklēšanu.
-
Mācīties un saprast matemātikas pielietošanu.
- Izprast parādības, piemēram, Zemes atmosfēru.
Rīki
Piemēroti tehniskie līdzekļi (datori, GPS ierīces u.c.), interneta pieslēgums.
Apraksts
Šis projekts sastāv no dažādiem nodarbību scenārijiem, kas ir saistīti ar vides parādībām un problēmām. Izstrādātie scenāriji ir balstīti uz satelītdatu un interneta kā informācijas avota lietošanu.
Tā kā projekts tika īstenots ciešā sadarbībā ar skolotājiem, kuri izstrādāja nodarbību scenārijus un tos izmēģināja, pedagogiem tikai ir jāizvēlas interesējošā tēma un soli pa solim jāseko materiāliem.
Viens no sagatavotā scenārija piemēriem ir par klimata pārmaiņu ietekmi uz Arktikas ekosistēmu, kur jūras ledus segas apjoma samazināšanās ziemeļu puslodē tiek pētīta, izmantojot satelītattēlus no dažādiem laika periodiem.
Projekts tika veikts Klimata izpētes kampaņas (Climate research Campaign) moduļa C, kas ir daļa no GLOBE programmas Polijā, ietvaros.
Plašākai informācijai skatīt projekta „Iedvesmot skolēnus dabaszinātnēm" mājaslapu vai GLOBE programmas Polijā mājaslapu.
Materiāli pilsētā
Mācību priekšmets:
Nodarbības ilgums: 45 minūtes
Vecums: 13 - 16 gadi
Mērķis
Izprast materiālu īpašības, jo tie ietekmē mikroklimatu pilsētās.
Rīki
Landsat attēls redzamās gaismas krāsu diapazonā, tabula ar krāsām, atstarošanās spēju un materiāliem.
Apraksts
Skolotājs iepazīstina skolēnus ar teoriju par saules starojumu (atstarošanās, absorbcija u.c.) un izskaidro saistību starp tiem un termisko vidi, kurā mēs dzīvojam.
Skolēni risina uzdevumu par saules starojumu:
1. uzdevums:
Saules starojums sasniedz priekšmetu. Daļa saules radiācijas tiek absorbēta, kas veicina priekšmeta uzsilšanu, un pārējā daļa tiek atstarota. Atstarošanos mēra procentos. Atstarošanās un absorbcijas summai jābūt 100 %.
Ja priekšmetu sasniedz 1000 vatus saules radiācijas un atstarošanās ir 300 vati, tad kāda ir saules radiācijas atstarošanās no priekšmeta? Vai vari uzminēt materiālu?
Skolēni nelielās grupās atver Landsat attēlu redzamās gaismas krāsu diapazonā (3. josla), kas attēlo no virsmas atstaroto radiāciju. Skolotājs izskaidro, ka atšķirīgas krāsas (dažādas atstarošanās) attēlo dažādus materiālus. Izmantojot zemāk esošo tabulu, skolēni saskaņo krāsas attēlā ar attiecīgajiem materiāliem un atstarošanās īpašībām.
Pēc tam skolēni risina 2. uzdevumu.
2. uzdevums:
-
Atrodi atstarošanās atšķirības starp tumšāko un gaišāko vietu. Ko šie materiāli atspoguļo?
- Vai vari attēlā atrast materiālu, kas atbilst tai atstarošanai, kas konstatēta 1. uzdevumā?
Zemāk ir redzams satelītattēls ar atstarošanos Atēnās, kā arī attēlā redzamo krāsu skalu un pilsētā bieži sastopamo materiālu gaismas atstarošanas īpašībām.
Materiāls |
Atstarošanās |
Krāsa attēlā |
Ūdens |
0.02-0.05 |
|
Koki |
0.05-0.1 |
|
Zāle |
0.1-0.15 |
|
Asfalts |
0.12-0.17 |
|
Jumti |
0.15-0.2 |
|
Balti jumti |
0.15-0.20 |
|
Metāla jumti |
0.3-0.35 |
Vairāk labās prakses atrodi šeit