Vispārīgs apraksts

Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, akronīms ĢIS, ir sistēma, kas paredzēta, lai ievāktu, pārvaldītu, vizualizētu, analizētu un interpretētu telpiskos/ģeogrāfiskos datus, un izplatītu šos analīžu rezultātus specifiskas informācijas, tā saucamās ģeogrāfiskās informācijas, veidā. Ģeogrāfiskā informācija ir informācija par pasauli, kas saglabāta digitālā formā.Tā ietver ne tikai atrašanās vietu un konkrētu objektu vai parādību apjomu, bet arī detalizētākus raksturlielumus (atribūtus) – tips, daudzveidība, nepārtrauktība, intensitāte un citas īpašības.

 

Efektīva ĢIS rīku lietošana ir atkarīga no dažu komponentu apvienošanas:

• Dati – vissvarīgākais ĢIS komponents. Dati var tikt uzglabāti dažādos formātos (vektordati, rastra dati, atribūtu dati u.c.). Bezmaksas un atklāta pieeja ģeogrāfiskajiem datiem ir izšķiroša, lai izmantotu ĢIS.

• Programmatūra/aparatūra – komerciālā vai atvērtā koda programmatūra, kas uzstādīta atlasītajā ierīces veidā (dators, klēpjdators un mobilā ierīce) vai savienota ar tīmekļa pārlūkprogrammu. Reizēm nepieciešama arī piekļuve internetam, lai izmantotu tiešsaistē pieejamos resursus. Printeri un ploteri ir nepieciešami, ja lietotāji vēlas dalīties ar kartēm. GPS ierīces var būt noderīgas, ievācot datus āra nodarbību laikā.

• Cilvēki – lietotāji, kuri strādā ar ĢIS programmatūru un pārlūko, analizē, veido un izplata datus. ĢIS lietotāju grupa mūsdienās ir patiešām iespaidīga. Tā ietver tādus speciālistus kā administratori, menedžeri, ĢIS tehniskie darbinieki un eksperti, kuri attīsta un pārvalda programmatūru, ģeogrāfiskās datubāzes u.c., citiem lietotājiem nodrošinot ātru un vieglu piekļuvi datiem un programmatūrai.

• Pieejas – procedūras, ko izmanto, lai apstrādātu datus un novērtētu gala produktu kvalitāti (salīdzināt analīžu rezultātus). Tās ietver ĢIS lietošanas metodoloģiju un īpašus noteikumus. Šo pieeju piemēri ir: vadlīnijas, specifikācijas, standarti, procedūras u.c.