Nopietnās spēles uzlabo skolēniem raksturīgo motivāciju, nodrošinot izaicinājumus, dodot viņiem kontroli un stimulējot viņu zinātkāri un iztēli. Spēlējot spēli, skolēni arī tiek „ielikti spēles varoņa kurpēs”, kas izraisa empātiju, līdz ar to tam ir arī sociālais aspekts. Izaicinājumi un ziņkārība, kas rodas spēles laikā, aktivizē vēlmi turpināt aktivitāti (mācīšanos). Papildus tam, izvēles brīvības rezultātā radusies kontroles sajūta padara spēlētāju par spēles kapteini, tādējādi skolēni jūt, ka var virzīt tās attīstību uz sev vēlamo mērķi.

Nopietnās spēles var mazināt ar mācību procesu saistīto satraukumu, un ļauj skolēnam viegli mācīties, pat to neapzinoties. Gandarījuma sajūta arī ir iedarbīgs rīks nopietnajās spēlēs un ir vēl iedarbīgāks, tādējādi motivējošāks, kad starp spēlētājiem ir konkurence. Nopietnā spēlēšana nodrošina arī iespēju brīvi eksperimentēt noteiktā situācijā, neraizējoties par iespējamām sekām.

Nopietnās spēles ir ar dažādām sarežģītības pakāpēms, tādējādi katrs skolēns var mācīties savā tempā un gūt labumus no tā. Pamatlīmeņi būs piemērotāki skolēniem ar zemiem mācību sasniegumiem, savukārt tālākie līmeņi ar augstāku grūtības pakāpi - skolēniem ar augstiem mācību sasniegumiem dabaszinātnēs.

Kompetences

Spēlējot nopietno spēli, tiek attīstītas daudz prasmes. No visām kompetencēm, šīs ir galvenās:

• problēmu risināšana: skolēns sastopas ar jaunu situāciju, un ir jāizmanto iepriekšējās zināšanas, lai atrisinātu uzdevumu;
• stratēģiskā domāšana;
• saiknes starp diviem vai vairāk jēdzieniem atpazīšana;
• vides apziņa (cilvēku uzvedības cēlonis un ietekme uz planētu).