Vispārīgs apraksts

Attālā izpēte veic mērījumus par objektu, neizmantojot instrumentu, kas ir tiešā saskarē ar objektu. Piemēram, redze ir attālās izpētes forma. Kad acs redz objektu, no objekta virsmas tiek uztverts elektromagnētiskais starojums (atstarotā gaisma), un šī virsmas informācija tiek uztverta kā krāsa.

Satelīti izmanto sensorus, kas darbojas tāpat kā mūsu acis. Būtiska atšķirība ir tā, ka satelītattēli nav tikai redzamajā spektrā, bet visā elektromagnētiskajā spektrā. Satelīti ievāc attēlus no dažādām vietām uz Zemes un nepārtraukti novēro zemi no kosmosa.

Atkarībā no satelīta sensora, attēli var būt zemas vai augstas izšķirtspējas. Satelīta skenēšanas procedūra pārvērš teritoriju režģī, balstoties uz satelīta telpisko izšķirtspēju. Telpiskā izšķirtspēja precizē satelītattēla pikseļu izmēru. Jo mazāks pikseļa izmērs, jo labāka telpiskā izšķirtspēja, kas veido detalizētāku attēlu.

Kosmosā ir daudz Zemes izpētes satelīti ar dažādām īpašībām, kas dod iespēju izmantot satelīta datus daudzās zinātniskās lietojumprogrammās. Papildus satelītattēlu izmantošanai zinātnē, arī vairākās valsts iestādēs satelītattēliem ir dažādi pielietojumi, piemēram, militārajās operācijās, katastrofu monitoringā, infrastruktūras attīstības plānošanā un monitoringā u.c.

Mūsdienās aizvien vairāk cilvēku iepazīst satelītattēlus, jo attālā izpēte ar satelītiem tiek pielietota ikdienā. Raksturīgākie piemēri ir:

• Google Earth, kas izmanto satelītattēlus atšķirīgās telpiskās izšķirtspējās, lai, piemēram, attēlotu apdzīvotības blīvumu.
• Laikapstākļu prognožu pārskati, kas izmanto satelītattēlus, lai parādītu atmosfēras frontes un gaidāmos laikapstākļus.